Riga war das Zentrum jüdischen Lebens in Lettland. Mit dem Einmarsch deutscher Truppen im Juli 1941 wurde die Stadt zu einem Zielort von Deportationen und zum Tatort nationalsozialistischer Vernichtungspolitik. Angehörige von SS, Polizei und Wehrmacht sowie lokale Hilfstruppen ermordeten fast alle lettischen sowie die aus Deutschland, Wien, Prag und Brünn nach Riga deportierten Jüdinnen und Juden. Die wenigen Überlebenden kehrten nur selten in ihre Heimatländer zurück. Zumeist vergeblich kämpften sie um Gerechtigkeit. Ebenso blieb eine umfassende juristische Aufarbeitung der Verbrechen aus. Das politische Interesse, der jüdischen Opfer zu gedenken, war gering. Die Ausstellung möchte dazu beitragen, die Deportationen nach Riga und das nationalsozialistische Morden im öffentlichen Gedenken Lettlands und Deutschlands zu verankern. Rīga bija Latvijas ebreju dzīves centrs. Līdz ar vācu karaspēka ienākšanu 1941. gada jūlijā tā kļuva par deportāciju galamērķi un nacionālsociālistiskās iznīcināšanas politikas noziegumu pastrādāšanas vietu. SS, policijas, vērmahta, kā arī vietējās palīgu vienības nogalināja gandrīz visus Latvijas un uz turieni no Vācijas, Vīnes, Prāgas un Brno deportētos ebrejus. Tie nedaudzie, kas izdzīvoja, reti atgriezās dzimtenē. Lai gan izdzīvojušie mēģināja cīnīties par taisnīgumu, visbiežāk šī cīņa izrādījās veltīga. Noziegumu visaptveroša un juridiska izvērtēšana tā arī izpalika, bet politikas interese pieminēt ebreju upurus bija niecīga. Šī izstāde vēlas sekmēt, lai Latvijas un Vācijas sabiedrību piemiņā paliekošu vietu ieņemtu deportācijas uz Rīgu un nacionālsociālistu Latvijā īstenotās slepkavošanas.